Mērījumi apliecina, ka tirdzniecības centri ir epidemioloģiski droša iepirkšanās vieta – aicina valdību atcelt ierobežojumus
Mērījumi, ko veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no šī gada 15. līdz 20. aprīlim, apliecina, ka oglekļa dioksīda (CO2) līmenis tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 ppm[1] – jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte. Mērījumu mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem jāļauj strādāt. Vēstule par pētījuma rezultātiem ir nosūtīta Ministru kabineta locekļiem un SPKC. Gadījumā, ja nozares veiktajā izpētē atklātie rezultāti, kas apliecina drošu vidi tirdzniecības centros, tiks ignorēti, tie būs spiesti izvērtēt iespējas vērsties tiesā par konkurences kropļošanu. Tirdzniecības centri aicina valdību atcelt ierobežojumus un ļaut tiem strādāt.
Lai vērstu uzmanību uz profesionāli plānotu un būvētu ventilācijas sistēmu ietekmi uz oglekļa dioksīda (CO2) līmeni tirdzniecības centros, pieci tirdzniecības centri – Alfa, Domina Shopping, Galleria Rīga, Galerija Centrs un Origo – sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes pētniekiem veica CO2 mērījumus dažādās šo tirdzniecības centru vietās, tostarp pārtikas un citos veikalos, kuros tirdzniecība ir atļauta un tajos pulcējas pircēji.
“Veiktie mērījumi uzrāda, ka tirdzniecības centros vidējais CO2 līmenis ir 475 ppm – tā ir ļoti laba gaisa kvalitāte. Salīdzinājumam – lietotu apģērbu veikalā Rīgas centrā, kam šobrīd atļauts strādāt un kurā ik dienas šaurās telpās pulcējas liels skaits pircēju, CO2 līmenis sasniedz pat 989 ppm, kas liecina par Covid-19 transmisijas paaugstinātu risku. Jāuzsver, ka RSU pētnieku iegūtie dati būtiski neatšķiras tirdzniecības centru veikalos, kur apmeklētāju skaits sasniedzis pieļaujamo, salīdzinājumā ar veikaliem, kuros mērījuma veikšanas laikā bija maz apmeklētāju vai to nebija vispār. To iespējams panākt, jo tirdzniecības centros uzstādītas augstas kvalitātes gaisa ventilācijas sistēmas, tiek rūpīgi kontrolēts un ierobežots pircēju skaits un ievērotas citas drošas tirdzniecības prasības, kas padara tirdzniecības centrus par epidemioloģiski drošākajām iepirkšanās vietām,” uzsver Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Vēstulē norādīts, ka Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group)[2] ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci. Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).
Tirdzniecības centri vēstulē norāda, ka tagadējie apstākļi, kuros drīkst strādāt veikali ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2 ārpus tirdzniecības centriem, ne tikai kropļo konkurenci, bet arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus, arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat liela plaisa rodas arī starpvalstu līmenī – Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd tirdzniecības ierobežojumi ir mazāki, bet jau no 3. maija kaimiņvalstīs varēs strādāt arī visi tirgotāji tirdzniecības centros. Šāda lēmumu virzība Lietuvā un Igaunijā ir liels solis pretim ekonomikas atkopšanās periodam, un ilgāka ierobežojumu uzturēšana Latvijā rada aizvien lielāku konkurences plaisu valstu starpā, padarot kaimiņus pievilcīgākus uzņēmumu attīstības plāniem ilgtermiņā.
Vēstulē tirdzniecības centri aicina valdību ņemt vērā īstenotā mērījuma rezultātus un pārtraukt diskrimināciju tirdzniecības nozarē, atceļot ierobežojumu tirdzniecības centru darbībai. Gadījumā, ja nozares veiktā epidemioloģiskā izpēte un no tās izrietošie fakti, kas neapgāžami apliecina drošu vidi tirdzniecības centros, tiks ignorēti, tirdzniecības centri ir gatavi izvērtēt iespējas vērsties tiesā.
Par NĪAA
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.
“Veiktie mērījumi uzrāda, ka tirdzniecības centros vidējais CO2 līmenis ir 475 ppm – tā ir ļoti laba gaisa kvalitāte. Salīdzinājumam – lietotu apģērbu veikalā Rīgas centrā, kam šobrīd atļauts strādāt un kurā ik dienas šaurās telpās pulcējas liels skaits pircēju, CO2 līmenis sasniedz pat 989 ppm, kas liecina par Covid-19 transmisijas paaugstinātu risku. Jāuzsver, ka RSU pētnieku iegūtie dati būtiski neatšķiras tirdzniecības centru veikalos, kur apmeklētāju skaits sasniedzis pieļaujamo, salīdzinājumā ar veikaliem, kuros mērījuma veikšanas laikā bija maz apmeklētāju vai to nebija vispār. To iespējams panākt, jo tirdzniecības centros uzstādītas augstas kvalitātes gaisa ventilācijas sistēmas, tiek rūpīgi kontrolēts un ierobežots pircēju skaits un ievērotas citas drošas tirdzniecības prasības, kas padara tirdzniecības centrus par epidemioloģiski drošākajām iepirkšanās vietām,” uzsver Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Vēstulē norādīts, ka Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group)[2] ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro 2 metru distanci. Oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators – britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās (jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo augstāka gaisa kvalitāte).
Tirdzniecības centri vēstulē norāda, ka tagadējie apstākļi, kuros drīkst strādāt veikali ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2 ārpus tirdzniecības centriem, ne tikai kropļo konkurenci, bet arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus, arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat liela plaisa rodas arī starpvalstu līmenī – Lietuvā un Igaunijā jau šobrīd tirdzniecības ierobežojumi ir mazāki, bet jau no 3. maija kaimiņvalstīs varēs strādāt arī visi tirgotāji tirdzniecības centros. Šāda lēmumu virzība Lietuvā un Igaunijā ir liels solis pretim ekonomikas atkopšanās periodam, un ilgāka ierobežojumu uzturēšana Latvijā rada aizvien lielāku konkurences plaisu valstu starpā, padarot kaimiņus pievilcīgākus uzņēmumu attīstības plāniem ilgtermiņā.
Vēstulē tirdzniecības centri aicina valdību ņemt vērā īstenotā mērījuma rezultātus un pārtraukt diskrimināciju tirdzniecības nozarē, atceļot ierobežojumu tirdzniecības centru darbībai. Gadījumā, ja nozares veiktā epidemioloģiskā izpēte un no tās izrietošie fakti, kas neapgāžami apliecina drošu vidi tirdzniecības centros, tiks ignorēti, tirdzniecības centri ir gatavi izvērtēt iespējas vērsties tiesā.
Par NĪAA
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.
Turpmākai informācijai:
Mārtiņš Vanags - Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA)
martins.vanags@niaa.lv
[1]Parts per million (ppm) jeb daļiņas uz miljonu – daļiņu skaita attiecība pret tilpumu, kur šīs daļiņas atrodas.
[2]Pētījumu par ventilācijas lomu Covid-19 vīrusa izplatības kontrolēšanā veikusi Vides modelēšanas un novērošanas (Environmental and Modelling group) pētnieku grupa. Pētījumu publicēja Apvienotās Karalistes Zinātniskā konsultatīvā grupa ārkārtas situācijām (The Scientific Advisory Group for Emergencies), kas sniedz zinātniskus un tehniskus padomus, lai atbalstītu valdības lēmumu pieņēmējus ārkārtas situācijās. Sīkāk par pētījumu: https://www.gov.uk/government/publications/emg-role-of-ventilation-in-controlling-sars-cov-2-transmission-30-september-2020
[2]Pētījumu par ventilācijas lomu Covid-19 vīrusa izplatības kontrolēšanā veikusi Vides modelēšanas un novērošanas (Environmental and Modelling group) pētnieku grupa. Pētījumu publicēja Apvienotās Karalistes Zinātniskā konsultatīvā grupa ārkārtas situācijām (The Scientific Advisory Group for Emergencies), kas sniedz zinātniskus un tehniskus padomus, lai atbalstītu valdības lēmumu pieņēmējus ārkārtas situācijās. Sīkāk par pētījumu: https://www.gov.uk/government/publications/emg-role-of-ventilation-in-controlling-sars-cov-2-transmission-30-september-2020