Latvijā strādājošie tirdzniecības centri ir veikuši aprēķinus par samazinātajiem nomas maksas ieņēmumiem apstādinātās veikalu darbības rezultātā. Tirdzniecības centru reālie nomas maksas ieņēmumi piedzīvo krasu, neamortizējamu kritumu. Aprēķini liecina, ka pagājušā gada oktobrī pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ieņēmumi samazinājās par 23% jeb 3.5 milj. eiro, novembrī par 34% jeb 5 milj. eiro, decembrī par 42% jeb 6.3 milj., eiro. Savukārt, šī gada janvārī pret 2020. gada janvāri ieņēmumi jau samazinājušies par 51% jeb 7,6 milj. eiro un februāri par 57% jeb 8.6 milj. eiro.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atbalsta Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikumu par nomas maksas atbalsta instrumenta izveidi kā mērķētu atbalsta mehānismu Covid-19 ierobežojumu dēļ cietušai nozarei.
 
“To, ka līdz šim pieejamais atbalsta mehānisms – apgrozāmo līdzekļu grants "netrāpa” pa tirdzniecības centriem, apliecina tirdzniecības centru nomas maksas ieņēmumu kritums, kas 2021. gada februārī sasniedza 57% un ir ar tendenci turpināt krist. Tirdzniecības centriem ir uzkrāti zaudējumi jau no 2020. gada (pielīdzināmi 3 mēnešu nomas ieņēmumiem nulles apmērā), turklāt tie arī tagad ir gatavi atteikties no peļņas, taču nav spējīgi amortizēt ieņēmumu kritumu par 57% un vairāk. Ir paredzams, ka nomas ieņēmumu kritums turpināsies, jo veikalu apgrozījums 2021. gada janvārī ir samazinājies par 75%. Mūsu skatījumā no tirdzniecības centru puses saprātīgi būtu piedāvāt 30% atlaidi nomas maksai, savukārt pārējo segtu nomas maksas atbalsta mehānisms,” komentē Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
 
Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse pagājušajā nedēļā uzsāka Balto karogu akciju. Tādējādi uzņēmumi vienojas kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā izkarinot baltus karogus.
 
Līdzšinējo noteikumu ietvaros 13 lielākajos tirdzniecības centros atļauts strādāt tirgotājiem vidēji 24% teritorijā no to kopējās platības. Pārējie veikali ir slēgti un vēl arvien nav saņēmuši atbalstu nomas maksas segšanai, kas palīdzētu saglabāt esošās telpas, lai varētu atsākt uzņēmējdarbību, kad to drīkstēs darīt. Zemākais strādājošās platības rādītājs kādā no tirdzniecības centriem ir 9%, radot nepārprotamus draudus, ka tirdzniecības centrs var krīzes periodu nepārdzīvot.
 
Neskatoties uz ierobežoto strādājošo platību un zaudētajiem ieņēmumiem, tirdzniecības centriem katru mēnesi jāiegulda papildu līdzekļi, lai ievērotu tirdzniecības vietām noteiktos drošības pasākumus, kas nemitīgi mainās un tiek pastiprināti. Arī šomēnes, lai vienkārši turpinātu darbu, drošības pasākumi tirdzniecības centriem radījuši jaunu finansiālo slogu. Kopumā, lai ieviestu no 8. februāra spēkā esošos drošās tirdzniecības nosacījumus, 13 lielākie tirdzniecības centri ieguldījuši tuvu 100 tūkst. eiro dažādu sistēmu izveidē un kontroles pasākumu ieviešanā. Turklāt tas viss darīts apstākļos, kad lielākā daļa no tirdzniecības centru platības nav izmantojama to sākotnējos nolūkos.
 
Tirdzniecības centru darbība ir tiešā veidā ierobežota ar valdības lēmumu, bet apgrozāmo līdzekļu programma tiem nepalīdz, jo 95% no tirdzniecības centru apgrozījuma veido nomas maksa. Šī nomas maksa tālāk galvenokārt tiek novirzīta kredītu un nekustamā īpašuma nodokļa nomaksai.