Share on Facebook Tweet Print 24.01.2019

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikumi valdības deklarācijai

A. god. Krišjānim Kariņam
A. god. Didzim Šmitam
 
 
Konkurētspējīga vide nekustamā īpašuma attīstībai – Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikumi valdības deklarācijai
 
2019. gada 11. janvāris
 
Godātais Kariņa kungs!
Godātais Šmita kungs!
 
Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nozares organizācija, kas apvieno lielākos nekustamā īpašuma attīstītājus Latvijā. Tie ir gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumi, kas iegulda investīcijas gan jaunās biroju un dzīvojamajās ēkās, gan tirdzniecības platībās un viesnīcās, gan ražošanas objektos, kas nepieciešami Latvijas ekonomikai. Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos.
 
Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā – 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā – tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.
 
Līdzīga situācija ir vērojama jaunu mājokļu būvniecībā. Saskaņā ar Oberhaus datiem, Lietuvā 2017. gadā uzbūvēja 3709 jaunus dzīvokļus, Igaunijā – 2000, bet Latvijā – tikai 1250 jaunus dzīvokļus. Ņemot vērā, ka 72% Rīgas iedzīvotāju un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētos mājokļos, šāda situācija būtiski kavē dzīvojamā fonda atjaunošanu Latvijā.
 
Lai sekmētu investīcijas jaunā nekustamā īpašumā un veicinātu nekustamā īpašuma nozares ilgstpējīgu izaugsmi, aicinām jaunās valdības deklarācijā iekļaut šādus nozarei būtiskus jautājumus:
 
  1. Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšana;
13. Saeima ir pārņēmusi skatīšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas aizvietos vēl 1993. gadā pieņemto regulējumu. Lai veicinātu moderna īres tirgus attīstību Latvijā, ir ļoti būtiski līdzsvarot īrnieka un izīrētāja attiecību regulējumu un noteikt saprātīgu strīdu risināšanas kārtību. Ja tas tiks izdarīts, mūsu biedri ir gatavi veikt nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu attīstībā, tādējādi atjauninot dzīvojamo fondu un paplašinot patērētāju izvēles iespējas.
 
  1. Grozījumu Dzīvokļa īpašuma likumā pieņemšana;
13. Saeima ir pārņēmusi skatīšanai grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz sakārtot lēmumu pieņemšanu par remontdarbu veikšanu un citiem ieguldījumiem situācijā, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās ēkas. Tāpat šie grozījumi atjauno iespēju sadalīt dzīvokļu īpašumos vairākas dzīvojamās ēkas uz viena zemesgabala, kas atbilst starptautiskajai nekustamā īpašuma attīstības praksei. 
 
  1. Novērst būvniecības ierosinātāja atbildību bez vainas, piedāvājot objekta apdrošināšanas mehānismu;
NNĪAA atbalsta būvniecības nozares organizāciju iniciatīvu precizēt būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Tomēr kategoriski iebilstam mēģinājumiem ieviest t.s. strick liability jeb atbildības bez vainas noteikšanu būvniecības ierosinātājam, kas neatbilst reālajam atbildības sadalījumam būvniecības procesā, kur centrālā loma ir būvniekam. Uzskatām, ka atslēga būvniecības procesa dalībnieku atbildības definēšanā ir visaptverošam apdrošināšanas mehānismam, kura obligātās sadaļas ir jānosaka Ministru kabineta noteikumos, kuru projektu esam gatavi piedāvāt.
 
  1. Harmonizēt ar nekustamā īpašuma darījumiem saistītās izmaksas (zemesgrāmatas nodevas griesti) Baltijas valstu starpā;
2018. gada maijā Ministru kabinets atcēla zemesgrāmatas nodevas maksimālā apjoma ierobežojumu, kā rezultātā ar nekustamā īpašuma pārdošanu saistītās izmaksas Latvijā ir kļuvušas nesamērīgas ar citām Baltijas valstīm. Ja institucionāls investors vēlas iegādāties komercīpašumu – piemēram, 30 miljonus eiro vērtu biroju ēku kādā no Baltijas galvaspilsētām –, tad Latvijā ar darījuma veikšanu saistītās nodeva būs 600 tūkstoši eiro, Igaunijā - 15 tūkstoši eiro, bet Lietuvā - 7 tūkstoši eiro. Tas būtiski iedragā Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē.
 
  1. Nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežojums inflācijas līmenī;
Nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir ne tikai sociāli jūtīgs jautājums, bet arī uzņēmējdarbības vides faktors. Veicot jebkādas nekustamā īpašuma nodokļa likmes vai kadastrālās vērtības korekcijas, ir būtiski saglabāt nodokļa maksājuma prognozējamību komercobjektiem – birojiem, tirdzniecības platībām, viesnīcām u.tml. Mūsu ieskatā reālais nodokļa maksājums komercobjektiem nedrīkst pieaugt vairāk par vispārējiem inflācijas radītājiem.
 
  1. Altum mājokļa atbalsta programmas orientēšana uz ieguldījumiem jaunos nekustamajos īpašumos, lai veicinātu dzīvojamā fonda atjaunošanu;
Lai gan Altum mājokļu garantiju programma ģimenēm un speciālistiem ir vērtējama ļoti pozitīvi, vienlaikus ir jāatzīmē, ka ar programmas palīdzību veikto mājokļa pirkumu darījumu lielākoties attiecas uz padomju laikos būvētajiem dzīvokļiem. Šāda situācija neveicina dzīvojamā fonda atjaunošanu, tādēļ ir jārada mehānisms, kā Altum atbalsta programmu fokusēt uz atbalstu jauniem vai atjaunotiem mājokļiem, kā iespējamu kritēriju izvirzot mājokļa atbilstību noteiktām energoefektivitātes prasībām.
 
  1. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaiste Rīgai;
Patlaban Latvija ļoti būtiski atpaliek no Lietuvas starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaistē – Lietuvā šajā sektorā ir vismaz 20 tūkstoši darbavietu, kamēr Latvijā – tikai 7 tūkstoši. Tādēļ ir nepieciešams atbalstīt LIAA starptautisku uzņēmumu uzrunāšanas un Latvijas popularizēšanas darbā, lai tuvākajos gados starptautiski uzņēmumi uz Rīgu pārceltu vismaz 10 tūkstošus jaunu darbavietu šajā sektorā.
 
  1. Valsts un privātās partnerības projektu (piemēram, īres nami reģionos, konferenču centrs Rīgā, infrastruktūras attīstība) attīstība;
Lai infrastruktūras attīstības vajadzībām Latvijā piesaistītu privātā sektora efektivitāti un projektus īstenotu fiskāli efektīvā veidā, ir nepieciešams sekmēt valsts un privātās partnerības projektus. Vēlams pāņemt Lietuvas pieredzi, kur pēdējos gados ir īstenoti vairāk nekā 60 valsts un privātās partnerības projekti infrastruktūras jomā.
 
  1. Būvatļaujas apstrīdēšana neaptur tās darbību, ja vien tiesa nelemj citādi.
Patlaban viens faktoriem, kas kavē investīcijas jaunā nekustamajā īpašumā, ir prognozējamības trūkums būvatļaujas apstrīdēšanas situācijā. Investors nevar būt pārliecināts, ka būvatļaujas apstrīdēšana tiks izskatīta saprātīgā periodā, it īpaši ņemot vērā to, ka pats apstrīdēšanas fakts automātiski aptur būvatļaujas darbību. Šī situācija būtu jālabo, nosakot, ka būvatļaujas darbība apstrīdēšanas gadījumā tiek apturēta nevis automātiski, bet gan tikai ar tiesas nolēmumu.
 
NNĪAA apvieno lielākos nekustamo īpašumu attīstītājus Latvijā. Tās biedri ir Saliena, Merks, Domuss, Pillar Management, Hanner Group, YIT LATVIJA, Bonava Latvija, Modern City, AFI Management, Towers Construction Management, Omnium Invest, LIDL Latvija, M.M.M. Projektai, Estera Develpment, Linstow Center Management, kā arī asociētie biedri Colliers International Advisors, Ellex Kļaviņš un IIZI Brokers.
 
Esam gatavi tikties ar jums, lai sīkāk pārrunātu nekustamo īpašumu nozarei prioritāros jautājumus!

 
Cieņā,
 
Mārtiņš Vanags
NNĪAA valdes priekšsēdētājs