Aicina 2020. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu “Mājokļu garantiju programmai”
Vēstules autori uzsver, ka ar “Mājokļu garantiju programmas” palīdzību līdz šim ir sniegts atbalsts mājokļa iegādē gandrīz 12 tūkstošiem ģimeņu ar vairāk nekā 17 tūkstošiem bērnu. Viņi uzsver, ka programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā stiprināt cilvēku piederību Latvijai un mazināt emigrācijas riskus.Vēstule adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un Sadarbības platformas ''Demogrāfisko lietu centrs'' vadītājam Imantam Parādniekam. To parakstījuši Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu nozares asociācijas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vadītāji.
Vēstules autori norāda, ka viens no labākajiem veidiem, kā stiprināt jaunu ģimeņu un jaunu speciālistu piederību Latvijai, ir sekmēt mājokļa iegādi. Tomēr tieši šīm sabiedrības grupām – jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem – nereti ir grūtības izpildīt sākotnējā kapitāla apjoma un citus nosacījumus, ko nosaka finanšu tirgus faktori. Tādēļ programmas mērķis ir, izmantojot precīzi tēmētus garantiju instrumentus no valsts puses, palīdzēt iegādāties mājokli jaunajām ģimenēm.
Kā liecina “Mājokļu garantiju programmas” administratora Altum dati, kopš programmas darbības sākuma no valsts budžeta šajā programmā ir investēts nedaudz vairāk nekā 21 miljons eiro, Altum ir izsniedzis garantijas 87 miljonu eiro apmērā, kas savukārt ir ļāvis bankām aizdot jaunajām ģimenēm vairāk nekā 782 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka programmas multiplicējošais efekts ir 35,9 reizes.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmē: “Talantu piesaiste un noturēšana Latvijā ir nenoliedzama valsts prioritāte. Redzam, ka “Mājokļu garantiju programma” sniedz pozitīvu efektu šo mērķu sasniegšanā. Vienlaikus tās multiplicējošais efekts gan attiecībā uz hipotekāro kredītu izsniegšanu, gan ieguldījumiem jaunu dzīvokļu būvniecībā , gan energoefektivitātes mērķu sasniegšanu privātajā dzīvojamajā fondā parāda, kā valsts ar minimāliem ieguldījumiem var panākt ļoti pozitīvu ekonomisko un sociālo efektu. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka līdzekļus atbalstu programmas īstenošanai nedrīkst rast uz nodokļu vai nodevu palielināšanas rēķina, bet tā jāfinansē no esošajām budžeta rezervēm.”
Tāpat vēstules autori aicina diskutēt par iespējam programmu paplašināt un uzlabot, lai īpaši atbalstītu ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu iegādi.
Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags uzsver: ““Mājokļu garantiju programmu” būtu nepieciešams fokusēt uz atbalstu ilgtspējīgiem un energoefektīviem mājokļiem. Diemžēl Latvija ļoti būtiski atpaliek no kaimiņvalstī jaunu – ilgstpējīgu un energoefektīvu – mājokļu būvniecībā. Lietuvā 2018. gadā ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 5300 dzīvokļi, Igaunijā – 4200, bet Latvijā – tikai 1700 dzīvokļi (Latvijas, Igaunijas un Lietuvas statistikas biroju dati). Savukārt Latvijas dzīvojamais fonds būtiski noveco – 72% Rīgas iedzīvotāju un vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos mājokļos (Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas dati). Tādēļ aicinām programmas ietvaros domāt par risinājumiem, kas mudinātu jaunās ģimenes un jaunos speciālistus iegādāties energoefektīvus – tas ir, jaunus vai siltinātus – mājokļus, kuru būvniecība vai atjaunošana turklāt rada vislielāko ekonomisko un fiskālo efektu.”
Savukārt FICIL izpilddirektors Mārtiņš Panke norāda, ka “Mājokļu garantiju programma valsts budžetā veido salīdzinoši nelielu slodzi, taču tā nes būtisku sociālos ieguvumus. Šī programma ne vien ļauj Latvijā veiksmīgāk noturēt jaunus un talantīgus cilvēkus, bet pastarpināti veido arī priekšnosacījumus nelabvēlīgo demogrāfisko tendenču pārlaušanai. Tāpēc uzskatām, ka šī programma ir noteikti jāturpina”.
Papildu informācija:
Mārtiņš Vanags, NNĪAA valdes priekšsēdētājs
martins.vanags@nniaa.lv, 29328315